trešdiena, 2010. gada 24. februāris

Otrā diena pankūku mūžā

Un kurš teica, ka slimot un meklēt Īstos gumijiekus ir viegli? Manu uzdevumu atviegloja iepriekšējā vakara veselīgā darbīguma rezultāts - no ledusskapja otrā plaukta uz mani noraudzījās kaudzīte pankūku, kas vēl nebūtu nekas, taču - viņas zināja manu vārdu.



Pankūkas gan sava mūža otro dienu piedzīvo tikai gadījumos, ja saceptas par daudz (negaršīgo pankūku stāstu neesmu dzirdējusi un neticu, ka tāds eksistē) - es joprojām neprotu pagatavot tikai divām personām, un paldies augstajiem spēkiem, ka pankūku garša neslēpjas formā - tad ar visu vecmammas garšīgo recepti es nekur tālu netiktu.
Otrās dienas pankūku nespīdumu pilnībā ignorējot, visu dienu pārtiku no pankūkām vien, turklāt es neesmu vainīga - slimošanai tik rakturīgā ēstgribas pazušana diezgan ātri pati piekāpās pankūku kaudzītei, - nu nav jau muļķe, zin tak, ka, ja nu kas ir garšīgs otrajā dienā, tad tās pilnīgi noteikti ir pankūkas (nu, labi -aukstā zupa arī)
:)

Lieki piebilst, ka trešā diena nepienāca :)

1 komentārs:

  1. Veseļojies.
    Pankūkas arī ir viens no maiem mīļākajiem, ātrajiem našķiem. Sacep cik lielu kalnu gribi, tāpat tiek notiesāts līdz pēdējai pankūkas kripatiņai. + ja vēl ir atmiņas par pašu gatavotās zaptes piedzīvojumiem, vispar - nekas vairāk nav vajadzīgs.

    AtbildētDzēst