Lentītes, špicītes un hokejs

Pēc tam, kad hokeja (tiem, kas ar sportu sevišķi sveši - Dinamo) spēlē bija jāvelk baltais XXL krekls, lai atbalstītu savējos, sev nosolījos, ka, ja vēl kādu reizi iešu uz spēli, izdomāšu glītāku un sievišķīgāku veidu kā izrādīt atbalstu. Mūsējie parādīja pašu velnu savas (rietumu, protams) konferences līderiem (jaunkundzes- nav jāzin viss, bet būt informētām par hokeju - tikai bonuss), tādējādi panākot, ka spēle lielajā baltajā kreklā nebija pēdējā uz kuru bija iespējams aiziet un pabojāt sev nervus. Jā - pabojāt, jo, principā nekāda fane neesmu, bet arēnā mans fana barometra līmenis strauji mainās, tas ir fakts.

Labi, ne jau hokejs, kas pēc degunpūderēšanas rindām arēnā spriežot, sievietēm nav sevišķi tuvs, bija iemesls kādēļ vispār sāku rakstīt, bet gan tā broša (izskatās gan vairāk pēc ordeņa), ar kuru aizstāju kreklu, un parādīju, ka gluži tā pat vien neesmu ieradusies, lai iedzertu kolu un paskatītos uz cilvēkiem.


Te nu viņa ir - broša - sarkanbaltsarkanais ordenis, kas sevišķi piemērots mums, jaunkundzēm, kurām galīgi nepiestāv tie baltie XXL krekli:

Jācer, ka rīt šis lentīšu, spicīšu meistarojums nesīs veiksmi :)