piektdiena, 2010. gada 2. jūlijs

Sveika, Tallina! Mani sauc Linda

Ir pāris iemesli, kāpēc esmu absolūtā sajūsmā par Tallinu, un nē- tas nav tikai tāpēc, ka tur biju pirmo reizi, vai tāpēc, ka pie viņiem ceriņi sāk ziedēt jūnija vidū un pati pilsēta ir tik maza, ka pēc divām dienām uz riteņa sāk likties, ka viss jau redzēts tik daudz reižu, ka pārņem sajūta, ka esi mājās. Tie trīs, ko spēju vizualizēt:

Līdz šim visu laiku šarmantākās divas kafejnīcas es apmeklēju tieši tur. Vecu mūru ieskautas un ar dārgākajiem kruasāniem ko esmu ēdusi, arīdzan. To piedošu - vietas pievienotā vērtība to atsver ar uzviju.




Ņemot vērā manu, līdz šim nedaudz pāraudzināto, konservatīvismu attiecībā uz ēdienu, brīnumainā kārtā piekritu izmēģināt antilopes sautējumu un pagaršot haizivs fileju. Kas, kā tagad, rakstot, izrādījās patika arī Another Travel Guide. Pag, vai es jau pieminēju, ka garšoja lieliski?



Un pāris pilsētas patikšanas punkti pienākas ari viesnīcas administratoram - ne tikai par acīs redzamo neizpratni, bridī, kad pār spīdīgajām flīzēm uz luggage room tiek stumti divi visai paveci, un pie viņiem neredzēti, riteņi, bet arī par to, ka nācās vākt sasisto vīna pudeli. Tas gan viņam droši vien par to, ka otrajā vakarā viņs tomēr saņēmās pateikt, ka security asked, maybe you could keep Your bicycles at the parking*? Protams!

Divarpus dienās man ar to, un vēl saujiņas šo un to, pietika, lai gribētu tur atgriezties vēl. Nu labi, vismaz vēl vienu reizi tūristiņā, kā minimums.

*Atvainojos, apsargi jautāja vai Jūs nevarētu savus riteņus turēt autostāvvietā?


2 komentāri:

  1. Hm... rudenī dodos studēt uz Tallinu. Tā vien gribas apmeklēt šīs jaukumjaukās vietas. Fantastisks šarms!
    :)
    Q.

    AtbildētDzēst
  2. Tallina ir, ir burvīga. Ės to sāku iepazīt un iemīlēt, braucot no tās jau prom.

    AtbildētDzēst